Komentāri

• Darba līguma vispārējs raksturojums;
• Darba līguma būtiskās sastāvdaļas;
• Darba koplīgumi;
• Darba strīdi.

Pamata normatīvais akts Latvijā, kas reglamentē darba tiesiskās attiecības, kas rodas starp darbinieku un darba devēju, ir Latvijas Darba likumu kodekss.

Darba tiesisko attiecību rašanās pamatā ir sekojoši nosacījumi (DLK 14. pants):

Darbinieks:

• apņemas veikt noteiktu darbu
• apņemas pakļauties iekšējai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem

Darba devējs:

• apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm vienojoties

Saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām darba attiecības starp darbinieku un darba devēju pamatojas uz individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveida. Šo darba līgumu raksta divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs pie darbinieka.

Darba līgumu var slēgt uz nenoteiktu laiku, uz noteiktu laiku (vairākiem mēnešiem vai gadiem) un uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Patreizējā Latvijas darba līgumu slēgšanas prakse rāda, ka darba devēji visvairāk ir iecienījuši slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku un pēc tam atkārtoti slēgt jaunu līgumu uz noteiktu laiku, ja darbinieka veiktais darbs viņu apmierina. Šeit jāpiezīmē, ka trešo reizi slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku pie viena darba devēja, darbinieks var prasīt to atzīt par līgumu uz nenoteiktu laiku, ja darba tiesiskajās attiecībās nav bijis pārtraukums ilgāks par 30 dienām (skat. DLK16.panta otro daļu). No darba tiesiskās aizsardzības viedokļa darbiniekam ir izdevīgāk slēgt līgumu uz nenoteiktu laiku. Darba līgums uz nenoteiktu laiku būs arī pārliecinošāks arguments, ja vēlēsieties saņemt kredītu.

Svarīgi ir pievērst uzmanību (DLK 17. panta otrajai daļai), kurā noteikts: ”Ja pēc darba līguma termiņa notecēšanas ne viena no pusēm nav pieprasījusi līgumu izbeigt un darba attiecības faktiski turpinās, līgums atzīstams par pagarinātu uz nenoteiktu laiku.”

Kā darba līguma termiņu var norādīt arī atceļošu nosacījumu, ja nav skaidrs tā iestāšanās laiks. Piemēram, darba līgums ar kurinātāju uz apkures sezonas laiku. Šajā gadījumā darba līguma atceļošais nosacījums un izbeigšanas pamats var tikt norādīts attiecīgās pašvaldības lēmums par apkures sezonas izbeigšanu.

Izplatīta ir arī prakse slēgt darba līgumus uz noteikta projekta izpildīšanas laiku.

Jebkurā gadījumā darba līgumā var noteikt darbiniekam pārbaudes termiņu līdz trim mēnešiem. Ja pārbaudes termiņš izbeidzas, bet darbinieks turpina darbu, uzskatams, ka viņš ir izturējis pārbaudi. Ja pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, darba devējs var atlaist darbinieku no darba ka pārbaudi neizturējušu. Šajā gadījumā darbiniekam, laužot vina darba līgumu, netiek izmaksāts atlaišanas pabalsts.

Darba līguma ir jānosaka arī darbinieka darba samaksa, kura nedrīkst būt mazāka par valdības noteikto minimumu, ja vien darbinieks strādā pilnu darba dienu. Darba nedēļa nedrīkst būt garāka par 40 stundām. Ja darbinieks strādās nepilnu darba laiku (slodzi) vai saīsinātu darba laiku, arī tam jābūt norādītam darba līguma.

Vienlaikus, slēdzot darba līgumu, pret parakstu jāiepazīstina arī ar darbavietas iekšējās darba kārtības noteikumiem, dienesta instrukciju, ar darba drošības noteikumiem.