ĢIMENES TIESĪBAS
Ģimenes tiesības regulē LR Civillikuma 1.daļa "Ģimenes tiesības", kura
stājās spēkā 1993.gada 1.septembrī un citi normatīvie akti.
Saderināšanās
ir savstarpējs solījums nākotnē noslēgt laulību, kas izteikts skaidri un
nepārprotami jebkurā darījuma formā (rakstiski, mutiski, ar faktiskām darbībām).
Saderināšanās nedod tiesību laulības noslēgšanu prasīt tiesas ceļā, kā arī
nevar noteikt nekādu līgumsodu, ja kāds no saderinātajiem atsakās doties laulībā.
Saderināšanās sakarā var savstarpēji un arī no citām personām pasniegt
dāvanas, kas dotas ar domu, ka laulība tiks noslēgta. Ja saderināšanos atceļ, katram
saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki un cita
persona, sakarā ar nodomāto laulību. Nav jāatdod atpakaļ dāvanas, ja laulība
nenotiek tāpēc, ka:
- saderinātais dāvinātājs miris;
- dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla;
- dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības
atteikties.
UZ AUGŠU |
|
Laulības noslēgšana
Likums nosaka, ka laulība aizliegta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas (izņemot
gadījumus, ja ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu laulībā dodas persona, kas
sasniegusi 16 gadu vecumu un laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu). Aizliegta
laulība arī personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām vai kura jau
atrodas citā laulībā. Aizliegta laulība arī starp radiniekiem taisnā līnijā,
brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām.
Laulību var noslēgt dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā, ja laulājamie pieder pie
ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu,
septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas. Jānoskaidro vai
garīdzniekam, pie kura vēlas laulāties ir konfesijas vadības atļauja laulību
reģistrēt. Ja laulājis būs garīdznieks, kam šādu tiesību nav, laulība noslēgta
nebūs.
Pirms laulāšanas notiek izsludināšana. Ja vēlas laulāties baznīcā,
izsludināšanu, jeb uzsaukšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.
Pieteikums par vēlēšanos doties laulībā jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā pēc
vienas vai otras personas vai vecāku dzīvesvietas. Līdz ar pieteikumu jāiesniedz arī
dzimšanas apliecības, attiecīgos gadījumos vecāku vai aizbildņu atļauja, personām,
kas bijušas laulībā - bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no tiesas
sprieduma, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, kā arī valsts vai
pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par veselības stāvokli. Izsludināšanu
izdara dzimtsarakstu nodaļa, kurā iesniegts pieteikums, vienu mēnesi izliekot
sludinājumu šajā nodaļā. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties 6 mēnešu
laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav
šķēršļu. Likumā noteiktos gadījumos var salaulāt bez izsludināšanas.
UZ AUGŠU |
|
Laulības šķiršana
Tiesa var laulību šķirt tikai likumā noteiktajos gadījumos. Laulātais var prasīt
laulības šķiršanu, ja otrs laulātais apdraud viņa dzīvību vai veselību. Ja viens
laulātais atstāj otru, pēdējais var prasīt laulības šķiršanu, ja prombūtne ilgst
ne mazāk par vienu gadu. Laulību var šķirt, ja laulības dzīve ir tik izirusi, ka
laulāto turpmāka kopdzīve un ģimenes saglabāšana nav iespējama. Trīs gadus
nepārtraukta ilgstoša laulāto šķirta dzīve ir laulības šķiršanas iemesls.
Laulība šķirama arī citos likumā noteiktos gadījumos, kā arī abiem laulātajiem
vienojoties par laulības šķiršanu, tomēr ne agrāk kā vienu gadu pēc laulības
noslēgšanas.
UZ AUGŠU |
|
Laulāto personiskās tiesības
Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot,
vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Ģimenes
kopdzīves kārtošanā abiem laulātajiem ir vienādas tiesības. Domstarpību gadījumā
laulātajiem jācenšas vienoties, strīda izšķiršanai laulātie var griezties tiesā.
Laulātajiem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājas
saimniecības ietvaros atvietot vienam otru. Darījumi, ko viens laulātais noslēdzis
šīs darbības ietvaros, atzīstami par noslēgtiem arī otra laulātā vārdā, ja no
lietas apstākļiem nav redzams pretējais.
Likums paredz, ka laulātie var pieņemt kopēju uzvārdu, kas var būt viena laulātā
pirmslaulības uzvārds. Laulātie var paturēt katrs savu uzvārdu vai arī savam
uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu. Uzvārda izvēles tiesības pastāv tikai
līdz laulības reģistrācijas brīdim. Pēc tam uzvārdu var mainīt tikai vispārējā
kārtībā, saskaņā ar 1994.gada 15.jūnija likumu "Par vārda, uzvārda un
tautības ieraksta maiņu".
Latvijas Civillikuma Ģimenes
tiesību daļa
UZ AUGŠU |
|
|
