LIETU TIESĪBAS
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību
subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar
citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu.
Galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas
dabas. Lietu tiesību objekts nevar būt darbība. Lieta, kas ir lietu tiesību objekts,
vienmēr ir individuāla; tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas.
Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos:
- īpašuma tiesības uz savu lietu;
- īpašuma tiesības uz svešu lietu;
Lietu tiesības var iedalīt sekojoši:
Rokas ķīlas tiesības
Kīlas tiesības ir visai sens tiesību institūts, kas jau
pastāvējis gadsimtiem ilgi. Mūsu Civillikuma lietu tiesību sadaļā ir vairāki panti,
kas raksturo rokas ķīlu. Tātad ķīlas tiesība nav nekas cits kā kreditora prasījuma
samaksas vai izpildījuma nodrošinājums. Šeit var secināt to, ja prasījums atkrīt,
tad pati par sevi izbeidzas arī ķīlas tiesība. Rokas ķīlai sabiedrības dzīvē ir
liela nozīme, jo tā garantē ar kustamas lietas nodošanu saistību izpildi.
Civiltiesiskās attiecības galvenokārt balstās uz savstarpējiem
darījumiem. Lai arī katra darījuma pamatā ir savstarpēja uzticēšanās, tomēr
pārsvarā visos gadījumos tiek pielietoti dažādi saistību izpildes nodrošinājuma
līdzekļi:
- rokas ķīla;
- hipotēka;
- lietošanas ķīla;
- rokas nauda;
- līgumsods;
kā arī vairāki līdzīgas dabas institūti. Ķīlu tiesības
raksturo tas, ka ķīla ir parāda lietiskais nodrošinājums, un tas, ka ķīla ir
atkarīga no parāda saistības izpildīšanas. Pēc īpašuma, kam civiltiesiskajā
sabiedrībā ir piekrīt galvenā loma, nākošo vietu lietu tiesību institūtu starpā
ieņem ķīlas tiesības. Ķīlu tiesības izveidojās kā lietisks jeb reāls
nodrošinājums kreditoram gadījumā, ja parādnieks nesamaksāja parādu vai
neizpildīja kādu cita veida saistību. Izpildījumu garantēja ieķīlātā parādnieka
lieta, kuru kreditors drīkstēja pārdot, lai iegūtu nesamaksāto parāda summu.
Ķīla ir viens no visizplatītākajiem tiesības nodrošinājuma
veidiem. Tas izskaidrojams ar to, ka kreditors reāli tiek nodrošināts ar garantu. Šai
tiesībai ir reāla kredīta nozīme. Iztulkojot to atzinumu izriet, ka ar ķīlu reāli
var vai nu piedzīt parādu, vai arī to segt ar ķīlu. Šis ir tas faktors, kas slēdzot
darījumu , pievilka darījuma dalībniekus vienoties par ķīlu.
Patreizējā situācijā ņemot kredītus bankās, ir visstiprākais
piemērs par ķīlas ņemšanu.
Rokas ķīla ir viens no Civillikuma ķīlas tiesību veidiem.
Salīdzinoši ar ķīlu vispār, rokas ķīla izveidojās vēlāk un kļuva par īstu
ķīlu tiesību institūtu sakarā ar saimnieciskās apgrozības attīstību un
kredītdarījumu skaita pieaugumu. Šeit parādnieks, lai nodrošinātu parādu samaksu,
nodeva kreditoram savu lietu tikai valdījumā un paturēja pats savas īpašumtiesības.
Dokumentu paraugi
Latvijas Civillikuma Lietu
tiesību daļa
|
|
UZ AUGŠU |
|
|
