MANTOJUMA TIESĪBAS
VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Mantas pāreju no vienas personas citai, ko radījusi personas nāve, sauc par
mantošanu (ar terminu nāve, likuma izpratnē, jāsaprot ne tikai fiziskā nāve, bet
arī, pasludināšana par mirušu).
Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību.
Personu, kam pieder tāda tiesība - iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā -
sauc par mantinieku. Mantotspēja ir ne tikai fiziskām personām, bet ar arī juridiskām
personām.
Latvijas Civillikuma izpratnē ar mantojumu ir jāsaprot kopība, kurā ietilpst visa
nekustamā, kustamā manta, kā arī citiem atdodamas tiesības un saistības, kas
mantojuma atstājējam piederējušas mantojuma atklāšanās laikā. Mantojumā pāriet
arī mirušā vēl neizņemtā darba alga, citas viņam pienākošās naudas summas,
piem., kompensācijas, dividendes, akcijas pajas, noguldījumi ar procentiem,
apdrošinājuma atlīdzības, izņemot apdrošinājuma atlīdzību apdrošinātā nāves
gadījumā, kad apdrošinājuma līgums noslēgts trešās personas labā u.c. Mantojuma
kopībā ieskaitāma vēlāk konstatētā manta, kas mantojuma atklāšanās brīdī vai
arī mantojuma pieņemšanas termiņa aprites laikā vēl neietilpa mantojuma sastāvā.
Mantojuma tiesības paredz arī kārtību kādā neatraidāmie mantinieki var
pieprasīt savu neatņemamo daļu, kārtību kādā mantojums sadalāms, mantošanas
atstāšanas, pieņemšanas, sadalīšanas u.t.t. kārtību.
Mantojuma pāreja var notikt uz šādiem pamatiem:
- uz līguma pamata
- uz testamenta pamata
- uz likuma pamata
Ja vienlaicīgi izrādās, ka vienlaicīgi konkrētajā gadījumā pastāv vairāki
mantošanas veidi, priekšroka ir līgumiskai mantošanai, kam ir priekšroka pār abiem
pārējiem veidiem, bet testamentārai mantošanai ir priekšroka pār likumisko
mantošanu.
Gadījumā ja mantojuma atstājējs nav devis nekādus norādījumus, kādā veidā
pāriet mantojums, tad mantojuma tiesību realizāciju nosaka likums.
Līgumsikā mantošana notiek uz savstarpēju (var būt daudzpusēji) līgumu pamata,
ar ko viens līdzējs novēl citiem nākamo (paredzamo) mantojuma daļu.
UZ AUGŠU |

|
|